Sekundārais izdevīgums - jeb kā nevēlams ieradums kļūst par drošības sistēmu?
Irbe Zolnerovica🧐 Reizēm mēs darām lietas, par kurām paši vēlāk nesaprotam - kāpēc atkal tā? Atliekam, izvairāmies, pārēdamies, klusējam, kad gribētos runāt… un sev jautājam: “Kas ar mani nav kārtībā?”
Ilgi domāju, ka šie nelāgie ieradumi ir vājuma pazīme, disciplīnas trūkums. Varbūt. Līdz sāku iedziļināties pēc būtības sevī, cilvēka uzvedībā, koučinga, NLP pieejā, - un ieraudzīju, ka zem “problēmas” bieži slēpjas pavisam loģisks iemesls. Tikai... ne vienmēr apzināts.
To sauc par sekundāro ieguvumu - neredzamu, bet reālu labumu, ko gūstam no uzvedības, kas citādi šķiet kaitējoša.
🥀 pārēšanās - lai justos mierīgāk
🍷 glāze vīna - lai atslābtu
🛑 prokrastinācija - lai izvairītos no neveiksmes
😶 klusums - lai tiktu pieņemta
🫥 neriskēt - lai saglabātu pašcieņu
Izrādās, ka dziļi iekšā es vienkārši ilgojos pēc miera, ko nemāku sev citādi sniegt. Drošības. Iekšējas stabilitātes. Nelāgie ieradumi bieži ir bijis veids, kā sevi sargāt, ar tiem instrumentiem, kurus tobrīd pārzinu. Kad ieraugu nevis “kāpēc es tā daru”, bet “ko šis mēģina man dot”, lietas sāk stāties citādi.
Reizēm to ir vieglāk atšķetināt. Reizēm izaicinošāk.
Šķetinot sekundāro izdevīgumu bieži kļūst iespējams uzdot citu jautājumu
“Kā vēl es varētu gūt šo pašu sajūtu - tikai "veselīgāk"?”
👥 Arī ar cilvēkiem mēdzu redzēt, ko līdzīgu. Cilvēks saka "gribu pārmaiņas", "šāds uzvedības modelis man nes tikai problēmas un nepatikšanas", taču uzvedība saka “šeit vēl ir kaut kas svarīgs”.
Man liekas, ka ilgstošām un jēgpilnām pārmaiņām tomēr ir būtiski saglabāt atklātību pret sevi. Mēs esam ļoti gudras būtnes. Ja tiešām nebūtu neviena labumiņa no mūsu neracionālajām rīcībām - mēs jau rīkotos citādi.
Tāpēc iespējams, kad sanāk sevi atkal pārsteigt, ar kādu nevēlamu paradumu vai rīcību, var sev pajautāt nevis
🗯 “Kas ar mani nav kārtībā?”
bet gan:
🔍 “Ko šī rīcība man dod?”
🌱 “Kā vēl es to varētu sev dot?”
Kad es skatos uz sevi nevis caur vainu un nosodījumu, bet caur ziņkārību, - jūtu, kā jau sākas klusas, taču īstas pārmaiņas.
🤓 Ja tu sev pajautātu: “ko man šis ieradums dod?” - kas būtu pirmā doma, kas ienāk prātā?
Ja jau ir šitik tālu tikts, tad šeit arī pievienoju darba lapas, ar jautājumiem, caur kuriem pastrādāt ar šiem sekundāros izdevīgumus
Atceries - lai būtu jēga no šī darba, patiesums pret sevi ir absolūts must have.
